Angeles Šimoliūnienės trīsdimensiju videogleznu izstāde "Atdalās priekškars"
Saites
par
Izstādes atklāšana 8.septembrī. 17:00.
Esmu dzimis 1961. gadā. Mājās, kalpu ģimenē. Mācījos Pasvalis vidusskolā (tagad Petros Vileišios vidusskola). Zīmēju jau kopš bērnības, kad mācījos sestajā klasē, skolotāja piezvanīja maniem vecākiem, jo no Viļņas bija atbraukuši MK Čiurlioņa mākslas skolas pārstāvji, kuri mani pierunāja ļaut pie viņiem mācīties. Vecāki nepiekrita sūtīt mani uz Viļņu, internātskolā, kur viņi varēs satikties tikai brīvdienās. Skolā un nometnēs vienmēr zīmēju, un, kad sāku zīmēt, vienmēr saņēmu uzslavas un skolotāji sāka teikt, ka viņa ir mūsu topošā arhitekte. Visās klasēs virs tāfeles bija zīmītes, tur bija mans darbs, visi stundu grafiki skolotāju istabā un gaitenī arī bija mans darbs. Bet es nolēmu neiedziļināties arhitektūrā, jo stāvēt pie rasējamā dēļa un zīmēt man nešķita interesanti. Es biju romantiķis, man patika literatūra, dzeja, tāpēc iestājos Viļņā, lai studētu lietuviešu valodu un literatūru.
Strādājot par lietuviešu valodas un literatūras skolotāju Panevēžas "Vyturio" vidusskolā (tagadējā vidusskola), iestājos arī Klaipēdas Mūzikas akadēmijā, lai studētu režiju. Mani piesaistīja māksla. Man bija drāmas studija, iestudēju 32 lugas. Par ieguldījumu Lietuvas kultūrā man piešķīra Lietuvas Kultūras ministrijas medaļu. 22 gadus strādāju par lietuviešu valodas un literatūras skolotāju, 16 gadus par direktori un pametu skolu, jo iekšēji jutu, ka man ir jāaiziet, manā dzīvē jāsāk kaut kas jauns. Mans prāts teica vienu, bet es jautāju savam iekšējam es. Es pabeidzu divpadsmito klašu audzēkņus un kopā ar viņiem aizgāju. Neviens nesaprata, kāpēc es aizeju, kad tiku tik novērtēta un mīlēta.
Es pāršķiru jaunu dzīves lappusi. Atcerējos, ka man ir medmāsas grāds, tāpēc nolēmu padziļināt savas medicīnas zināšanas Austrumu medicīnā. 3 gadus studēju ķīniešu medicīnu, pēc tam iestājos Ājurvēdas akadēmijā un mācījos arī Dživas institūtā Indijā. Sapratu, ka Austrumu medicīna skatās uz cilvēku kopumā. Mācoties Ājurvēdas akadēmijā, viņa uzaicināja mākslas terapijas speciālisti Mariju Mendeli-Leliugieni pabeigt otro seansu, viņa vadīja mums mākslas terapijas seansu. Manī kaut kas notika. Es piegāju pie viņas un teicu: es gribu mācīties pie tevis. Tā es nokļuvu viņas kursos. Un tad M. Romera universitātē izgāju mākslas terapijas apmācību un psihiatriju, ko pasniedza psihoterapeits E. Laurinaitis, pēc tam ģenētikas kursu pie profesores D. Serapiņas. Jauno tehnoloģiju un koučinga institūtā apguvu arī psiholoģisko konsultēšanu, izmantojot mākslas terapijas metodes. Es 3 gadus studēju Trešās tūkstošgades psiholoģiju, pamatojoties uz rietumu un austrumu filozofiju. Es mācījos 4 gadus Holistiskā veselības izglītības institūtā. Esmu absolvējusi arī Zinātniskās aromterapijas institūtu Francijā. Tagad studēju Mākslas akadēmijā Mākslu un mākslas vēsturi. Piedalījos starptautiskās tradicionālās un netradicionālās medicīnas konferencēs, gatavoju prezentācijas. Esmu saņēmis par izglītojošām aktivitātēm un palīdzot cilvēkiem Sv. Hercogienes Olgas ordenis. Strādāju ar cilvēkiem, skatos uz cilvēku kopumā, palīdzu atrast pareizo ceļu veselības jomā un dzīvē. Izaudzināju 3 dēlus, ar kuriem lepojos, ka izauguši par godīgiem, strādīgiem cilvēkiem. Mūsu bērni nāk caur mums pie mums, mēs viņus audzinām un palaižam dzīvē, lai turpinātu savu ceļu. Tādi arī mani darbi – kā mani bērni. Viņi nāca caur mani, un es viņus izlaižu pasaulē. Viņi man ir dārgi, jo pavēra plašāku skatījumu uz pasauli un to, kas ir aiz tās. Skatoties uz savām gleznām, es sapratu, ko tās man nodod, ka mums apkārt ir pasaule, kas mums ir neredzama, ka mēs nekad neesam vieni, vienmēr tiekam vēroti: tiek vērota mūsu rīcība un jo īpaši mūsu domas.
