Vai Lietuvai joprojām ir vajadzīgi kūrorti?

Bez Birštonas Lietuvā ir vēl 3 kūrorti (Druskininki, Neringa, Palanga) un 5 kūrortu zonas (Anīkšči, Ignalina, Kauņas rajons, Traķi, Zarasi). Šīs jomas, kas veicina tūrisma veicināšanu Lietuvā, kā arī medicīniskās rehabilitācijas attīstību, apvieno Lietuvas kūrortu asociācija, kas darbojas kopš 2007. gada. No 2021. gada Esmu ievēlēts par LKA prezidentu, tāpēc šīs institūcijas vārdā vēlos sniegt informāciju par sanatorijas rehabilitācijas nozīmi un plānoto Lietuvas Republikas Veselības ministrijas veselības aprūpes iestāžu reformu.
Kamēr esam veseli, dzīvesprieka un dzīvesprieka pilni, reti kad aizdomājamies par sanatorijas rehabilitācijas nozīmi. Mēs to vērtējam tikai tad, ja esat piedzīvojis nopietnu slimību vai traumu.
Sanatorijas rehabilitācija ne tikai palīdz atjaunot veselību pēc smagām operācijām, ilgstošas ​​ārstēšanas, pasargā no iespējamiem sarežģījumiem, bet arī sniedz iespēju ātrāk atgriezties pilnvērtīgā dzīvē, no jauna iekļauties darba tirgū. Plašā nozīmē sanatorijas rehabilitācija ir svarīga ne tikai pašiem pacientiem, bet arī valstij un valsts ekonomikai.
2022. gads Janvāra sākumā Veselības ministrija rosināja pāreju no stacionārās aprūpes uz modeli, kas balstīts uz spēcīgāku primāro un ambulatoro aprūpi un dienas stacionāro pakalpojumu. Vispārīgi runājot, rehabilitāciju mēģina atstāt galvenokārt slimnīcās, daļa pārejot uz ambulatoro līmeni. Un kas paliks sanatorijām? Sanatorijas medicīniskā rehabilitācija pirmo reizi vēsturē tiks nobīdīta uz pēdējo vietu. Vēl šausmīgāks ir finansēto veselības pakalpojumu ierobežojums. Tas nozīmē, ka ar katru gadu samazināsies rehabilitācijas pacientu skaits Lietuvas kūrortos, kas ir lieliski pielāgoti šī vitāli svarīgā pakalpojuma sniegšanai. Paradoksāli, bet reformas iniciatori, "optimizējot" sistēmu valsts naudas taupīšanai, izvēlējās maksāt augstāko cenu - pacientiem un viņu veselībai.
Visā Lietuvā trūkst simtiem ģimenes ārstu un medmāsu, arvien vairāk darbinieku pamet veselības aprūpes nozari, lielākā daļa provincē strādājošo ārstu ir gados vecāki (un nav, kas viņus aizstātu, jo arvien mazāk jauno speciālistu izvēlēties strādāt Lietuvā!). Tieši šajā kontekstā varas iestādes ķērās pie iepriekš minētās veselības aprūpes nozares reformas. Reforma, kas novirzītu pakalpojumus no iedzīvotājiem un slēgtu durvis vietējām veselības iestādēm. Tāpat neaizmirsīsim mainīgo ģeopolitisko kontekstu, kurā veselības pakalpojumu pieejamība ikdienā kļūst vēl svarīgāka!
Veselības aprūpes iestāžu reforma var kļūt postoša ne tikai mazāku Lietuvas pilsētu iedzīvotājiem, bet arī kūrortu un kūrortzonu iedzīvotājiem un tiem, kas ierodas šeit strādājošajās sanatorijās. Pie tik sasteigtiem un kardināliem lēmumiem reformas reālā ietekme un rezultāti būs pretrunā ar izvirzītajiem mērķiem.
Kūrortos un kūrorta zonās strādājošo institūciju (Birštonas valsts iestādes Tulpės sanatorija, Palangas rehabilitācijas slimnīca u.c.) pakalpojumu pārvietošana uz reģionālajiem centriem smagi skars šo teritoriju pašvaldības: tās zaudēs ne tikai labi strādājošas, kvalificētas. , kvalificētas institūcijas.ārstniecības personu skaits, bet arī ievērojams tūristu skaita samazinājums, kas ierodas uz rehabilitāciju. Reformas radītā neskaidrā situācija radīs reālus draudus tālākai kūrortu attīstībai un to infrastruktūras attīstībai. Pārceļot rehabilitācijas pakalpojumus uz citām pilsētām un likvidējot daļu no medicīniskās rehabilitācijas pakalpojumu sniegšanas iestādēm, pacienti vairs nevarēs izmantot šīs kūrortu un kūrortzonu sniegtās pievienotās vērtības.
Šī reforma nepārprotami kaitē kvalitatīvu un drošu medicīniskās rehabilitācijas pakalpojumu sniegšanai tiem, kam tie ir nepieciešami. Lietuvas kūrortos ir uzkrāta materiālā bāze sanatorijas rehabilitācijas pakalpojumu sniegšanai, īpaša infrastruktūra un nenovērtējama pieredze, kas nodrošina mērķtiecīgu darbību veselības un labsajūtas jomā. Un to vajadzētu nevis graut, bet gan veicināt, lai saglabātu sasniegto pakalpojumu, pieredzes un pētnieku augsto līmeni.
Lietuvas kūrortu asociācija vairākkārt ir uzsvērusi spa zinātnes stiprināšanas nozīmi. Un tie nav tikai tukši vārdi. Jau ir sagatavots Lietuvas kūrortu un kūrortzonu ilgtspējīgas attīstības likumprojekts, kurā liela uzmanība pievērsta arī dabas resursu izmantošanai ārstniecības nolūkos. Lietuvas kūrortu asociācija šomēnes iecerējusi parakstīt trīspusēju sadarbības līgumu ar Lietuvas Veselības zinātņu universitāti un Nacionālo sanatoriju un rehabilitācijas institūciju asociāciju.
Labs sākums turpmākai sadarbībai ir 1. aprīlis. Birštonā notika pirmā LSMU Rehabilitācijas klīnikas un Lietuvas Dabas terapijas asociācijas organizētā kopīgā konference “Dabas un meža terapijas pamati un ietekme uz veselību”. Tās runātāji vēlreiz apstiprināja, ka tuvums dabiskajai pasaulei ir viens no veselības pamatiem. Otrs pasākums jau plānots – jūnijā un mēnesi spa profesionāļi pulcēsies uz konferenci, kas veltīta dr. Par Jurģa Vītauta Lāča zinātniski radošo mantojumu.
Trīspusējais sadarbības līgums ir ambiciozs mērķis Lietuvas kūrortu nākotnei. Paredzēts zinātniski pamatot dabas resursu ieguvumus cilvēka veselībai, noskaidrot jaunas iespējamās ārstēšanas metodes un tehnoloģijas un izstrādāt metodiskos ieteikumus. To īstenojot, tiktu radīti priekšnosacījumi veselības tūrisma izaugsmei Lietuvā, uzlabotu lietuviešu veselību un dzīves kvalitāti, palielinātu valsts IKP un celtu Lietuvas kūrortu konkurētspēju pasaulē. Skatoties plašāk, Lietuva nākotnē varētu kļūt par zonu un galveno inovatīvās spa ārstēšanas un sanatorijas rehabilitācijas bāzi.
Vai ir pienācis laiks sākt būvēt tā vietā, lai mestos no zemes?

Lietuvas kūrortu asociācijas prezidents,
Birštonas pašvaldības mērs
Nijolė Dirginčiene