par
Pazīstamais rehabilitologs, bijušais Kauņas Medicīnas universitātes Rehabilitācijas klīnikas vadītājs, Lietuvas Rehabilitatoru asociācijas valdes priekšsēdētājs, Pasaules Rehabilitatoru asociācijas Medicīnas padomes loceklis Aleksandrs Kriščiūnas stāsta, ka divi ieguldījumi dzīvē atmaksājas. : zināšanās un veselībā.
Savā jaunajā grāmatā profesors pirmo reizi apkopojis holistisku veselības ainu: kas palīdz cilvēkam justies veselam un kas tai kaitē. Nodaļā "Damokla zobens" viņš māca iespējamās briesmas, kas saistītas ar mūsu dzīves vidi, uzturu, komunikāciju, ikdienas rutīnu, kustībām un visbeidzot skaidro, ka ir jāapzinās veselības apdraudējumi, bet ar sev raksturīgo humoru atgādina, ka vajadzētu nebaidieties no viņiem un dzīvojiet laimīgi. Balstoties uz zinātniskiem pētījumiem un savu 60 gadu ilgo medicīnisko pieredzi, autors skaidri norāda, ka emocionālais stāvoklis, attiecības, sociālā vide, t.i., viss, ko raksturo vārds laime, veselībai ir ne mazāk svarīgs kā kustība un uzturs. Prof. A.Kriščiūnas atzīst, ka katrs no mums kādreiz var pazaudēt veselību un māca, kā dzīvot pilnvērtīgu dzīvi arī tad, ja fiziskais stāvoklis nav ideāls, cik svarīga ir ārstu un tuvinieku palīdzība un kāda atbildība gulstas uz pašu pacientu. Visi apgalvojumi ir sagrupēti un sakārtoti praktisku padomu komplektos katrai situācijai un bagātināti ar asprātīgiem citātiem.
Pa pusei jokojot, prof. Aleksandrs Kriščiūnas citē frāzi, kas it kā sanikno zāļu ražotājus: "Kustība var aizstāt visas zāles, bet nav zāļu, kas varētu aizstāt kustību." Rehabilitētājs priecājas par zinātnes sasniegumiem veselības atveseļošanas jomā, komentāri no akadēmiskās puses par alternatīvām ārstēšanas metodēm – ājurvēdu, hipnozi, homeopātiju, meditāciju, elpošanas vingrinājumiem, taču atzīst, ka ārstēšanās cilvēciskā daļa varētu būt ievērojami labāka.
Prof. A.Kriščiūnas sevi dēvē par "nelojālu" un grāmatas "Bez cenzūras" pēdējā daļā, runājot par rehabilitācijas veidošanu, ne tikai sirsnīgi piemin kolēģus, ar kuriem sastrādājies, bet arī drosmīgi ēd faktus par potenciāli ne- pārskatāmi lēmumi veselības sistēmā, kas samazina pacientu iespējas atgriezties pilnvērtīgā dzīvē , jo ārstniecības iestādēm rehabilitācija nav "izdevīga". Gan grāmatā, gan savā darbā profesors uzsvēra, ka rehabilitācija valstij izmaksā lētāk nekā invalīdu uzturēšana, nemaz nerunājot par cilvēcību un pieeju kopt vienīgo mums doto dzīvību. Diemžēl viņam vairākkārt nācies novērot ārstniecības iestāžu vadītāju un ierēdņu vienaldzīgās sejas, runājot par nepieciešamību mūsu valstī veidot rietumniecisku rehabilitācijas sistēmu. "Rehabilitācijas līmenis parāda humānisma līmeni sabiedrībā," teikts grāmatas epilogā.
