No 2013. līdz 2018. gadam dzīves kvalitāte visvairāk uzlabojās Birštonā

2021/11/26 Bizness

Lietuvas Republikas Finanšu ministrijas mājaslapā lietuvosfinansai.lt ir pieejams dzīves kvalitātes indekss, kura rādītājus var salīdzināt un redzēt to izmaiņas no 2013. līdz 2018. gadam.

Dzīves kvalitātes indeksu veido 38 rādītāji 6 jomās: materiālie dzīves apstākļi; iedzīvotāju uzņēmējdarbība un uzņēmumu konkurētspēja; veselības pakalpojumi; izglītības pakalpojumi; demogrāfiskā, pilsoniskā un sociālā aktivitāte; publiskā infrastruktūra, dzīves vides kvalitāte un drošība. Visi rādītāji tiek pārveidoti tā, lai tos varētu salīdzināt savā starpā.
Kā ziņo Lietuvosfinansai.lt, no 2013. līdz 2018. gadam vispārējā situācija visvairāk uzlabojās Birštonā, Ignalinā, Šalčininkos, Prienos un Traķos. Viszemākais progress fiksēts Zarasos, Viļņā, Kazlu Rūdā, Varenā un Visaginā.
Kopumā 2018. gadā Lietuvā pirmajā vietā (valsts vidējais rādītājs 0,48) bija Viļņas pilsētas pašvaldība (0,87), otrajā vietā Klaipēdas pilsēta (0,71), trešajā Kauņas pilsēta (0,7), bet ceturtajā vietā Birštonas pilsēta. (0 , 68), piektajā - Neringa (0,65).
Lai gan Birštonas pašvaldība ir viena no mazākajām pašvaldībām Lietuvā, tā dzīves kvalitātes indeksā konkurē ar lielajām Lietuvas pilsētām. Pašvaldības labo pozīciju reitingā un tās izaugsmi nosaka savlaicīgi pieņemtie lēmumi publiskās infrastruktūras, dzīves vides kvalitātes un drošības jomā.

Avots: www.lietuvosfinansai.lt Iedzīvotāju kvalitātes indekss pašvaldībās
Salīdzinot valsts kūrortus, pirmajā vietā ir Birštona, apsteidzot Neringu, Palangu. un Druskininku pašvaldības.

Avots: www.lietuvosfinansai.lt Iedzīvotāju kvalitātes indekss kūrortos

Birštona pieder Kauņas reģionam, tāpēc, salīdzinot šī reģiona pašvaldības, Birštona ieņem otro vietu un neatpaliek no Kauņas pilsētas pašvaldības.

Avots: www.lietuvosfinansai.lt Iedzīvotāju kvalitātes indekss Kauņas reģionā
Salīdzinot materiālo apstākļu apakšindeksu (valsts vidējais 0,2), Viļņai piešķirtā vērtība bija 0,34, Birštonas – 0,31 (2013: 0,12), bet Klaipēdai – 0,3. Tobrīd vissliktākā situācija bija Kalvarijas novadā (0,09), Zarasu rajonā (0,13) un Šalčininkos (0,14).
Publiskās infrastruktūras, dzīves vides kvalitātes un drošības jomā Birštonas un kūrorta partneris Neringas pašvaldība savāca 0,13. Pēc tām - Palanga, Širvintas un Ukmergė (0,11). Sliktākā situācija ir Mažeiķos (0,06), Panevēžā un Pagegios (pa 0,07).
Jaunākais dzīves kvalitātes indekss pagaidām ir balstīts tikai uz 2018. gada datiem. 2021. gadā šis indekss ir jāatjaunina ar datiem par 2019., 2020. un 2021. gadu.
Ikviens, kurš vēlas sīkāk iepazīties ar dzīves kvalitātes indeksu, to var izdarīt Lietuvas Republikas Finanšu ministrijas mājaslapā lietuvosfinansai.lt.

Birštonas pašvaldības informācija

Atsauksmes vēl nav. Esiet pirmais!

Rakstīt atsauksmi

Rakstīt atsauksmi

Izpilda...
Turpiniet ar Facebook
Vārds
##tema##
Ziņa