Birštonas mērs: vai Lietuvai joprojām ir vajadzīgi kūrorti?

Un, lai gan šīs pilsētas piesaista ļoti daudz gan lietuviešu, gan ārvalstu tūristu, pēc Birštonas pašvaldības mēres Nijoles Dirginčienes teiktā, varas iestāžu uzmanības pietrūkst.
Birštonas pašvaldība aicina 2.-3.septembrī apspriest kūrortu nākotni, infrastruktūru, slimību profilakses nozīmi, tūristu piesaisti un tēla veidošanu. festivālā "Būtent!" paredzētajā diskusijā "Vai Lietuvai joprojām ir vajadzīgi kūrorti?".

Piesaista tūristu plūsmas

Lietuvas kūrorti Druskininkai, Birštona, Palanga un Neringa un Anīkšču, Traķu, Zarasu kūrorta zonas, Ignalinas pilsētas Strigailiškis un Palūšės ciemu daļas un Kulauutuvas, Kačergines un Kačergines pilsētu teritorijas. daļa Zapyšku pilsētas izceļas ar zaļo dabu un sakārtoto vidi.
Kā stāsta N. Dirginčiene, šī atrakcija piesaista tūristus no Izraēlas, Vācijas un citām valstīm. Birštonu nesen atzinīgi novērtēja šeit viesojušais Japānas vēstnieks, kurš cerēja, ka arī viņa valsts iedzīvotāji varēs izmantot Lietuvas kūrortu pakalpojumus.

Daudzu gadu darbības laikā veselības pakalpojumiem piesaistītās valsts pilsētas un rajoni ir uzkrājuši ievērojamu pieredzi un materiālo bāzi sanatorijas rehabilitācijas pakalpojumu sniegšanai un izveidojušas īpašu infrastruktūru, taču ar to var nepietikt. nākotnē.

Kā stāsta sarunbiedre, pieredze rāda, ka kūrortiem nepieciešama ne tikai vietējo iedzīvotāju un uzņēmēju iniciatīva, bet arī valsts uzmanība vietējās komunikācijas, tūrisma nozares uzlabošanā un iedzīvotājiem plašākas iespējas ātrāk un ideāli pielāgotās sanatorijās saņemt rehabilitāciju. .
Biznesa vai valsts jautājums?

Kā stāsta Birštonas mērs, mūsu valsts kūrorti ir Eiropas SPA asociācijas biedri, tāpēc Lietuvas kūrortu pārstāvji pamana, ka, salīdzinot ar kolēģiem ārvalstīs, Lietuvai pietrūkst uzmanības un līdzekļu.

«Lietuvas kūrortu asociācija vairākkārt ir vērsusies pie Seima un valdības, taču tie joprojām nesaņem uzmanību, un galu galā kūrorti palīdz veidot valsts tēlu. Tie ir svarīgi ne tikai veselībai, bet arī tūrismam.

Birštona vien katru gadu uzņem sešas reizes vairāk tūristu nekā tajā ir pastāvīgie iedzīvotāji, kas nolieto infrastruktūru, kas ir ārkārtīgi svarīgi.
Šā gada sākumā Lietuvas Republikas Veselības ministrijas rosinātā veselības aprūpes iestāžu reforma radīja reālus draudus tālākai kūrortu un to infrastruktūras attīstībai.

Plānots, ka Lietuvā samazināsies stacionārā rehabilitācija, lai gan mums ir lieliski un attīstīti pakalpojumi”, stāsta pilsētas mērs.

Pēc šo debašu pretinieku domām, biznesam būtu jānodarbojas ar kūrortiem un šeit sniegto veselības un labsajūtas pakalpojumu un tūrisma jautājumiem.

Mērķis ir saglabāt cilvēka veselību pēc iespējas ilgāk

Runājot par spa sniegtajiem ieguvumiem, intervētājs stāsta, ka viens no lielākajiem ieguvumiem ir slimību profilakse un zināšanu padziļināšana par veselīgu dzīvesveidu.
Pēc diskusijas iniciatores teiktā, kūrortu apmeklētāji atzīst, ka rehabilitācijas un labsajūtas pakalpojumi sniedz lielu labumu, un netrūkst cilvēku, kas vēlas apmeklēt valsts kūrortus gan rehabilitācijas, gan atpūtas nolūkos.

«Vienmēr ir labāk ieguldīt profilaksē, nekā vēlāk maksāt par tabletēm vai ārstēšanu. Tāpēc ir patīkami kūrortos redzēt jaunas ģimenes ar bērniem.

Svarīgi, lai cilvēki saprastu, ka līdz saslimšanai ir jāparūpējas par sevi, un kūrortā atveseļojas pati vide. Visu spa pakalpojumu mērķis ir saglabāt cilvēka veselību pēc iespējas ilgāk.

Ja lielajām pilsētām un laukiem tiek piešķirti dažādi Eiropas Savienības līdzekļi, kūrorti tiek apieti, neskatoties uz to, ka arī tajos nepieciešamas investīcijas, kas atmaksāsies nākotnē. Mums vienkārši ir interesanti dzirdēt, kāpēc nevar pievērst lielāku uzmanību kūrorta zonām un kāda ir šo pilsētu un rajonu nākotne, ja nesāksim darbu tagad”, jautā N. Dirginčiene.