Staņislava Moravska XX lasījumi "Staņislavs Moravskis un 19. gadsimta svinības"
Saites
par
Tieši blakus Birštonai, Ustrones muižā (tagad Jundeliškē), ārsts un rakstnieks Staņislovs Moravskis (1802–1853), kurš dzīvoja un strādāja Ustrones muižā (tagad Jundeliškē), nebeidz pārsteigt ar savām daudzpusīgajām spējām, kas dod arī iespēju runāt par visdažādākajām tēmām – sākot ar zinātni, patriotismu un brīvmūrniecību, beidzot ar mūziku, mākslu un ziediem (tās visas ir Moravska ikgadējo lasījumu tēmas). Tomēr Moravska darbs ir arī neizsmeļams avots par ikdienas dzīves vēsturi Lietuvā 19. gadsimtā. Viens no ievērojamākajiem 1848. gada notikumiem 1818. gadā sarakstītā darba "Daži manas jaunības gadi Viļņā (1818–1825)" epizodēs detalizēti aprakstītas tā laika izklaides: banketi, dejas, redutas (publiskas masku balles, kurās varēja piedalīties ikviens, kurš vēlējās, neatkarīgi no sociālā statusa), maskarādes (muguru izklaides, kuru dalībniekiem bija jāvalkā maskas un raksturīgi tērpi).
Visas šīs izklaides bija daļa no tā sauktā karnevāla (citādi sauktas arī par Mardi Gras, Meteņiem, Velna dienu), kas ilga no Jaunā gada sākuma (parasti no Triju Ķēniņu svētkiem, t.i., 6. janvāra) līdz Pelnu trešdienai, t.i., pirmajai gavēņa dienai. Tradīcija ir saistīta ar Lielo ceļojumu (Grand Tour), kas kļuva populārs 18. gadsimta beigās, no kura muižniecība uz Lietuvu atveda daļu no Venēcijas, Romas un Parīzes karnevālu gara. Mardi Gras jeb karnevāls (pēdējais nosaukums lietots 19. gadsimtā) bija neatņemama dzīves sastāvdaļa Viļņā 19. gadsimta pirmajā pusē. Tāpat kā citās Eiropas pilsētās, karnevāla mēnešos šeit izklaidējās gan jauni, gan veci, vīrieši un sievietes, muižnieki un pilsētnieki, akadēmiķi (kā toreiz sauca studentus) un tirgotāji, augstākā sabiedrība un tās pasaules kalpi.
Moravskis, pats šo svētku dalībnieks un turklāt vērīgs vērotājs, atstāja lieliskus aprakstus par līksmo karnevālu Viļņa; Viļņa, uz kuru no savām muižām tajā laikā ieradās visa Lietuvas muižniecība. Neskatoties uz sāpīgo politisko situāciju – sacelšanos un zaudējumiem, arī Lietuva 19. gadsimtā dzīvoja parastu dzīvi, kurā savu vietu atrada gan masku balle, gan deja. Tāpat kā mūsdienās, arī toreiz (īpaši toreiz) deja bija ne tikai mūzikas, komunikācijas, ne tikai kopības un mīlestības pret cilvēkiem sfēra, bet arī patriotisma un spēka izpausme.
Šogad par tik jautru tēmu mūs pamudināja runāt Staņislova Moravska lasījumu priecīgā un skaistā gadadiena – divdesmitā gadadiena.
Dr. Reda Griškaite sniegs prezentāciju "Mēs dejojam, tāpēc joprojām esam šeit", kurā viņa iepazīstinās ar masku balļu ģenēzi un runās par senajām izklaides formām karnevālu periodā.
Dr. Marius Daraškevičus pastāstīs par masku ballēm, kuras viņš jau vairākus gadus organizē Viļņā, un demonstrēs karnevāla masku.
Staņislova Moravska darba fragmentus lasīs aktieris Dr.Egidijus Stancikas.
Pasākumu akcentēs Mykola Riomera universitātes Sūduvas akadēmijas vēsturisko deju kolektīva "Reverance" programma, kuru vada Daina Misiukevičiene.
Staņislova Moravska lasījumi notiks 18. jūlijā (piektdien) plkst. 18.00 Birštonas kūrhauzā. Pirms lasījumiem aicinām apmeklēt Ustrones vientuļnieka mūžīgās atdusas vietu – Nemajūnu kapu kapelu.
